| |
vēl aizvien tepat
Pavasara dzejoļi
Svētdienas vakara dzejoļi
(2003)
*****
šodien saņēmu konfidenciālu informāciju:
kupidons azartspēlēs nospēlējis visas bultas
loku neviens neesot ņēmis pretī
stāsta jau arī, ka māte afrodīte
par šādu dēla izrīcību noskaitusies
pie tēva nosūtījusi kara dienestā
un šim nu, nabagam, jākaro pret odiem
bet pats kupidons
ko šis
sūdzību esot tiesā iesniedzis
saturs esot bijis šāds:
nu sorre mīlīši, bij jautrs prāts
bet tiesnese par šādu sūdzību
kupidonu aiz restēm iesēdinājusi
bet saka jau, ka bultas šīs dēls vinnējis
kupidons nu, nabadziņš, rūtainās debesīs noraugās
stāsta, ka ik pa laikam ar hēraklu pokeru uzraujot
uz rupjmaizes gabaliņiem
hēraklu jau arī šī pati tiesnese ietupināja
par kaut ko jau viņš bija nogrēkojies
žēl, ka neviens vairs neatceras par ko
un uz cik ilgu laiku šo iesēdināja
tā nu hērakls kopā ar kupidonu raugās svītrās
bet tikmēr! ak šausmas!
tiesneses dēls uz dullo ar bultām sācis mētāties
(kā atceraties loku viņš nepaņēma)
un visu mīlas pasauli grīstē salaidis
tiesnese to uzzinājusi
šausmās esot galvu saķērusi
savu dēlu areja skolā nosūtījusi
un tur nu šis dabū sēdēt un karot ar odiem
līdz iesniedz sūdzību tiesā, saturs:
apsūdzu māti par piespiedu karošanu ar odiem
tiesnesi šis teksts nu no tiesas sanikojis
saka, ka šī paņēmusi savu puiku aiz auss
atvērusi cietuma durves
un no visa spēka dēlu iekšā metusi
tā nu tagad sēž tur trīs gabali
visi trīs pokeru uz rupjmaizes gabaliņiem uzrauj
*****
piemiedz man ar aci
manas kājas tad saļims
un tu varēsi mani notvert
(vēlāk draugiem varēsi lielīties
ka zaķi esi noķēris)
*****
un kad tas viss
beigu beigās apniks
tas viss būs bijis tikai sapnis
turklāt iespaidīgs sapnis
cilvēks jau vispār atceras tikai
atcerības cienīgo
*****
divi acu pāri cīnās kaujas laukā
divas kreisās, divas labās rokas kaujas
divi kāju pāri nemērķējot sper
četras plaušas smagi pielejas ar gaisu
divas sirdis cīnās
*****
manās acīs vēl
vakardienas smaida atblāzma
spēlējās ar nikni saviebto mutes līniju
iztaisno to maigu
*****
Ar stūres ratu rokās
Es vadu visu pasauli
Es vienīgā varu norādīt likumus
*****
Ar spārniem roku vietā
Es paceļos debesīs
Es laižos pāri jūrām
Uz horizontu
*****
Noliecot zeltainu galvu
Tavā priekšā
Atzīstot tevi, par
Savas dzīves valdnieku
Izdaru nepiedodamu noziegumu
Pret savu dzīvi
*****
ceļa krustojuma priekšā apstājoties
pētot ceļazīmes
es apsēžos uz pelēkā akmens
sēdvieta cieta, bet es ciešos
grūti izlemt pareizo virzienu
tik grūti, ka nevaru nostāvēt kājās
un par sēdekli man ir šis akmens
es tagad gaidīšu nākamo autobusu
lai tas mani aizved uz īsto vietu
nejaušības princips, bet iedarbīgs
bet ir viena problēma
.
man nav naudas biļetei
*****
mīlestība
ir tukša skaņa
siļķu pilnā mucā
Hmm
.
Šodien un šobrīd
es lidošu
Uz sauli kā Ikars
Bet mani spārni būs īsti
ne vaska
Šodien un šobrīd
es lidošu
Uz vietu kur ienirt
Lai atrastu seno Atlantīdu
Šodien un šobrīd
es lidošu
uz mājām
*****
Izlaidīšu savas asinis
Cauri attīrošam filtram
Un kļūšu brīva
Mans sapnis
Mans sapnis ir vēl vienreiz pacelties spārnos
Un piegrābt pilnu sauju zvaigžņu
Un sabērt tās mūsu matos
Bet mēnesi pārlauzīsim uz pusēm,
Jo mums abiem garšo siers
Mans sapnis ir vēl vienreiz nolaisties dzelmē
Un sasveicināties ar saviem brāļiem
Un uzcelt smilšu pilis kopā ar tiem un tevi
Bet jūras dzelmē to neaizskalos prom
Jo viļņu vairs nav
Mans sapnis ir aizrakties līdz zemes centram
Kur garā stiprie un stingrie mīt
Un ienest tur mazliet dzīvības kopā ar tevi
Un mācīties no viņiem kontrolēt jūtas
Bet abi pēc tam šo mācību aizmirsīsim
Mans sapnis ir būt ar tevi
*****
Mani vieglie soļi
Pamodināja rītu
Rīts noskaitās un pārvērta mani cīrulī
Lidotāja Dziesma Lidojot Naktī
Es Šonakt Veikšu Reisu
No Rīgas Uz Parīzi
Un Vērošu Zvaigznes Atmirdzam
Virs Parīzes Virmojošajiem Jumtiem
Es Šonakt Veikšu Reisu
No Rīgas Uz Parīzi
Uz Mākslas Un Sapņu Zemi
Un Zīmēšu Savu Sapni - Lidmašīnu
Es Šonakt Veikšu Reisu
No Rīgas Uz Parīzi
Pasažieriem Nekas Nenotiks
Nolaišanās Būs Laimīga
*****
bitei sāpīgi iedzeļot
atmostas pārējās sāpes
atmiņas par vakardienu un sabojātu rītdienu
bet tagadnē sāpes sagādā bite
viss sāp
*****
es nevaru aizmirst vakardienu
tā jau ir sabojājusi mani
sabojājusi rītdienu
sabojājusi visu
vakardienas bezdvēseliskās atskaņas
pazemo rītdienu
un izjauc šodienu
*****
nenozodz sauli
labāk nozodz mani
kļūšu tavas dzīves saule
bet to sauli, kas debesīs, atstāj
no kaut kā taču man jāmācās
*****
tu iegrābies manā rēgu pārpilnajā sirdī
kā zirņu bļodā
un šos rēgus tu apēd
tāpat kā ziemsvētkos zirņus...
tikai apēd nevis savas bet manas asaras
*****
mana sarkanzeltainā fēniksa spārni
viegli pārlido man pāri
maigi aizskar manu vaigu
no tā es smaidu
no tā ka fēnikss zina ko gaidu
aizvien smaidu!
*****
Tu esi mana fēniksa spārni
Kuri viegli lido man pāri
Un liegi aizskar vaigu
Tie zina ka gaidu
Tie zina ka gaidu
Šo pieskārienu no kura smaidu
Un smaids bezgalīgs
*****
klusi smaidi izdziest
zvanot torņa zvanam
skaļais kluso noslāpējis
*****
man ir kauns uz tevi
skatīties
man kauns uz tevi
skatīties
kopš zinu ka tu
zini
man ir kauns uz tevi
skatīties
kopš zinu ka tu
zini
ko es domāju par
tevi
man kauns uz tevi
skatīties
kopš zinu ka tu
zini
ko es domāju par
tevi
ak spogul
*****
mīļš smaids
izdzēš naidu
pa zilbei vien
*****
nemodiniet guļošu lāci
bez vajadzības
guļošam lācim
miega vajadzības
palikdams bez
vajadzības
pastāv iespēja ka
pamodināts lācis
ar miega vajadzību
tevi apēdīs
*****
šitā te domu zīme
te neiederas
šiten te vajag
daudzpunkti
*****
pa apledojušu ceļu klusi, klusi
slīd mašīna nogurusi
bez bremzēm bremzējusi
no pārpūles noklususi
slīd klusi, klusi
mašīna apjukusi
grāvī nokļuvusi
3 motori apklusuši
*****
tur,
aiz nākamā pagrieziena
dzirdēsim klusumu
*****
tu, bagātais
skaiti naudu nabaga kabatā
cik kapeiku no tās izskaitīsi?
tu, bagātais
meklē jērus tukšā aplokā
cik daudz jērus varēsi nokaut?
tu, bagātais
meklē saprātu savā galvā
diez
cik daudz tur atradīsi?
*****
padoties
nepadoties
padoties
nepadoties
zīlēju uz margrietiņas lapām
bet priekšā man inde
padoties indei pieskarties
nepadoties no tās aizgriezties
padoties pacelties gaisā
nepadoties palikt uz zemes
padoties nodzīvot
nepadoties izdzīvot
padoties- paslēpt skatienu
nepadoties atkal atskatīties
margrietiņa noplūkāta
pie kura vārda apstāties
Nenarkomāns narkomānam
es zinu
tu jau stāstīji
par to
ko no šī esi izjutis
bet negribu
pati izjust
nesaproti?
mīļum paskaties spogulī
saskaiti cik dzidru acu
un uzmini kam ir trulās
mīļum nopeldies ezerā
saskaiti savu roku vēzienus
un nebrīnies ka slīksti
mīļum piesien sevi pie ķēdes
saskaiti savus sašutinātus rējienus
un pamēģini atsieties
mīļum nesaki ka nesaprati
mīļum tu saprati visu
mīļum
atturies
*****
mana gaisma
tavās skropstās
iekrāso skatienu dzidru
notušē senseno trulumu
*****
Mīlestība? Ha!
Kupidona bultu smailie gali aplauzti
Un loka šķiedras savijušās pīnē
Ar šādu loku mērķī trāpīt nevar
*****
margojošs zīds
mīksts samts
darinātas mežģīnes
trausls lins
ķīnas porcelāns
sandalkoka galds
izgrebts krēsls
persiešu paklājs
van goga saulespuķes
paganīnī vijole
milosas venēra
mājās kā muzejā
*****
nesaskaitīt
manus vārdus nesaskaitīt
manas nervu šūnas nesaskaitīt
manus domu graudus nesaskaitīt
neko neizrēķināt
skaitāmkauliņus pa galda virsmu izmētāt
un kalkulātoram izdegs baterijas
nevar saskaitīt
nu nevar saskaitīt
ne vārdus
ne šūnas
ne domu graudus
neko no tā
kas man ir pret tevi
*****
mans skatiens nav priecīgs
tas raud
tu šodien mani noglaudi pret spalvu
un tas man nodarīja sāpes
es cenšos vairs nebūt
tavs pelēkais kaķēns
bet nekā
vēl aizvien ļauju tev mani glaudīt
arī pret spalvu
kad tavi glāsti ir
man pa spalvai
es pilnībā piederu tev
vairs neeksistē kari
patiesībā arī tu neeksistē
eksistē tikai tava roka
kas pieskārusies manai spalvai
vēl esmu tavs kaķēns
tas mazais, lietū izmirkušais kaķa bērns
kuru tu nelaid brīvē
lai arī nemaz nevēlies
briesmonis!
*****
lietus ziemā
sabojā dzīvi
lietus ziemā
izaicina sirdi
uz strīdu
lietus ziemā
nogalina mani
lietus ziemā
lietus ziemā
nu jā
lietus ziemā
*****
pastaiga lietū
pa slideniem akmeņiem
nodara sāpes
*****
es atveru acis
un raugos saulē
tik ilgi līdz acis metas raibas
*****
es samīcīju sauli
pelēkā plastalīna masā
un no šīs masas veidoju tevi
jo tu esi mana gaisma
un saule ir tuvākais kas tev līdzinās
*****
tā bite
kurai jau sen nolauzts dzelonis
atkal atlidoja pie manis
bet nu jau kā rēgs
bet viņa vienalga sadzēla mani vēlreiz
šī spoku būšana viņu neatturēja
viņa jau vairs nemirs
bet man sāp
*****
kas ir tas
kas pakļauj tevi man
kas ir tas
kas liek tev izpildīt
manas vēlmes
tikai nekļūsim banāli
un nesauksim to par
mīlestību
atradīsim tam citu vārdu
*****
ap mani lidinās kaijas
sasaukdamās savā starp
viņām ir tikai viņu valoda
*****
vienkārši viss ir tik sarežģīti
ka es nespēju
tam izsekot
vienkārši mana dzīve ir sagriezusies
tāda virpulī
ka es nespēju to atritināt
viss ir pavisam vienkārši
tikai es nezinu kā
vēl aizvien tepat
Bez autores ziņas kaut
publicēt kategoriski aizliegts!
Z®
2003 |
|
