|
vēl aizvien tepat
7dienas dzejoļi
*****
kad prāta
ir par maz
kad apstājas
sirds?
Un nerunā,
neklusē nestaigā
Vien drūmi
nopūšas brīžos
Kad sapnī
pakaļ dzenas suns
Bet tas jau tikai pa jokam
Jo sapnī
skrien
Un sapnī
krīt
Un turpat arī
kliedz
Un arī
baidās
Bet nemirst
Lai arī
taisās
Pirms katra miega pasūtina
zārku
Un aizrunā
vietu sev kapličā
Bet sapnī
nenomirst
Tik no rīta
atsauc sūtījumu
Nevīžas
jau viņi ir
Bet ko lai dara
*****
šonakt redzēju
tevi sapnī
tu smaidīji
un nāci man pretī
(tik tiešām!)
laikam neticēsi
ja teikšu
ka mēs patikām viens otram
un mūsu suņi
sapratās ideāli
bija saule un siltums
un putni dziedāja
līdzi
tai dziesmai kas turēja
ciet tevi
un piesēja
mani
bija prieks
ezeri kļuva
zili
un kļavas
uzziedēja sarkaniem ziediem
un pāri
visam skanēja pārpasaulīgā dziesma
visi sadevās
rokās
skatījās
saulē
un smējās
Vēstule
Laikam
Šī
būs ļoti neapvaldīta vēstule
Vēstule
kādam un nevienam
Šī būs
vēstule par mani
Un varbūt
par to kas skrien sienā
Ar galvu pa priekšu un katru dienu
Bet neiedomājas
par acu atvēršanu
Cik līdzīgi
man
Baigā
sevis žēlošana, vai ne?
Bet man ir vienalga kā
ir
Man sevis žēl
un es gribu
Jā
ko gan es
gribu
Gribējās
atskaņām rakstīt mirt
Bet negribu
negribu mirt
Pārāk žēl
man sevis
Nebiju domājusi
ka
Nāve atstās
manī tādas zīmes
Bet Viņa,
maita, atstāja
Ar melnu ogli uz melnbalta papīra
Ievilka zigzaga švīkas
Bet ogli jau nevar izdzēst
Var tikai pabalināt
Šausmīgi
tālu no tēmas aizklīdu
Bet tas jau man raksturīgi
Un vispār
ja tā padomā
Kāda jēga
tam kādam un nevienam
No šāda
skribelējuma par
Meiteni, kas esmu es un
Par to būtni,
kas triecās sienā
Un par kuru vēl
nekas nav pateikts
Tikai tas, ka viņa
triecas sienā
Bet tas jau ir zināms
Mīļie, kad
atbildēsiet uz vēstuli
Uzrakstiet kāpēc
es vispār raudu
Un vēl
pastāstiet par to,
Kāpēc mēs
ienīstam redzamu nākotni
Līdz pat
brīdim, kad apjaušam, ka tās nav
Tāds
dīvains, nesakarīgs teikums
Daudzpunktu pārāk
daudz
Sļiškom
kā
teiktu krievi
Bet kas vēl
var būt labāks
Par vienu kārtīgu
daudzpunkšu kopu?
Tādu riktīgu
baru, kas sastāv
No daudzpunktēm, kas sadevušās
rokās
Stāv staltas
un nekustas ārā
No sev noteiktās
vietas
Likuma kalpi neuzpērkamie
Varbūt
tagad nedaudz par cilvēku
Kas visu atvēlēto
laiku
Triecās ar
pieri sienā?
Kas šamajam kaiš?
Stulbs vai?
Jeb vienkārši
tik ļoti noguris
Ka sapņos
nirst, bet katrreiz
Atsitas pret ezera dibenu
Un tomēr
nirst
Dziņa tāda?
Un vispār
Ko darīt
krauklim, kam apgriezti spārni
Vai dzeguzei, kam atņemts
kalkulators
Un aizžņaugta
rīkle.
Kā lai viņi
izpilda savu pienākumu
Pret tiem, kas viņus
šādi apstrādāja?
Vai tas nav tāpat
kā tai būtnei
Kas triecas ar pieri sienā?
Laikam jau
Kad rakstīsiet
atbildi uzrakstiet arī
Kāpēc suņi
parasti kož miermīlīgiem pastniekiem
Nevis pretīgiem
kramplaužiem
Un kāpēc
kaķis tik ļoti izdomāja
Ka var staigāt,
kur pašam tīk
Un kā pašam patīk
Un vēl nezin
kā
Ak jā,
pastāstiet man vai arī jums
Telefons mēdz
zvanīt pusvienos naktī
Tieši vissaldākajā
nomiedzī
Tagad es skaitīšu
līdz trīs
Viens
divi
trīs
Un skatīšos
kā pie katra skaitļa
Mana būtne
ietriec savu nelaimīgo galvu
Tieši sienas centrā.
*****
izraušu to akmeni
kas ir man sirds vietā
ielikšu to katliņā
piebēršu
sāli
kāpostus un
kartupeļus
un būs kā
pasakā par cirvīti
kurš pats taisīja
zupu
vai kā nu
tur bija
katrā ziņā
par cirvīti
un apēdīšu
to zupu gardu muti
un iedošu arī
tev
bet tajā
tukšajā caurumā
iebāzīšu
cīruli
lai dzied
*****
no visām
malām mani ieskāva
jūra
silta un sāpjpilna
jūra
ne tikai divas asaras iekšā
*****
iespēru
pati sev
lai atmostos
nokristu uz zemes un
atsistu papēžus
tāda neliela
sevis
iekaustīšana
bet noder
*****
samitrināju
papēžus
brizdama pa auksto rasu
tie nabagi tagad salst
bet manam garam nekas
tas līksmo
skraida man pa priekšu
un mazgājas
tīrs
*****
es nav cīruls
es tikai vālodze
bet tāda krietni padevusies
nu lab
nevaru pacelties kilometriem augstu
bet kam tev tādu gaisagrābsli
vajag?
vai gan labāks
nav tāds putns
kam kājas uz
zemes?
nu laikam jau nē
gan jau vēl
saskriesimies
*****
aber varbūt
nemaz tik labi nav
varbūt ir
trīsreiz sliktāk
un
*****
eh, ejiet jūs
visi
kur skan un kur klust
beidziet mierināt
mani
man gribas beigt lūzt
eh, ejiet jūs
visi
un lieciet man mieru
tai būrī kur
klusi
man salieciet sienu
lai gulēt es
varu
tā ik dienu
eh, ejiet jūs
visi
pa priekšu un rādiet
kā pēc
likumiem pareizi
šo ceļu
pāriet
eh, jūs
*****
iebāziet
mani būrī ar dzelzs restēm
es bīstama
sabiedrībai
bet izstādē drošāk
neizlikt
mazi bērni nobijušies sauks mammas
un vecos
ķers trieka
bet pieaugušie novērsdamies teiks:
"man žēl šīs
jaukundzes"
bet lai teic
man tas vienalga
man sevis žēl
*****
nu ielikāt
mani aiz restēm
un ko tagad darīsiet?
no tā es
tikai dzīva
nu noslēpāt
mani
bet kas no tā?
mani no manis taksh nenoslēpsiet
apēdāt
mani
nu un?
pēc manis vēl
bērni paliek
*****
nebremzē,
nebremzē - turpini skriet
aizmukt no visa šitā
murga
atdzimt ar embrija prātu
un nākotni
pagātni
nopirksi pa ceļam
tāpat kā
emigranti pasi
sev citu vārdu,
citu būtību un laimi
nebremzē,
nebremzē - turpini skriet
noskrien laiku un atstājies jauns
atstāj
aizmugurē vecos sūdus
skrien pēc
jauniem
nebremzē,
nebremzē turpini mukt
pagātni
nopirksi pa ceļam
tāpat kā
emigranti pases
*****
es eju pa galveno pilsētas
ielu
ar saldējumu
rokās un to ēdu
bet ļaudis
uz mani blenž kā uz traku
bet ja man pie lūpas
cigarete karātos
tas būtu
gluži normāli
un tantiņas
skatoties uz mani
nenogrozītu
galvas un neapbērtu mani
ar nicīgām
piezīmēm
jo cigaretes mūsdienu
mode
un tomēr es
ēdīšu savu saldējumu
taisīšu
jaunu modi
*****
"nu noķer
mani
kā tevi
ķert?
es nevaru paiet
kur nu vēl
skriet
un tomēr
man jāķer
tā pavēle
skan
un tai jāklausa
man
vai es gribu vai nē
vai es spēju
vai nē
nu
ķeru es tevi
kāda
atšķirība?
es skrienu cik spēju
bet tu
ātrāks par mani
tad kam man skriet?
*****
nogurušām
acīm skaitot aitas
neredz vairs ko cirpt un ko kaut
viss viens
tik un tā
jau tās visas mirs
tik nezin jau kad
nogurušām
acīm skaitot zvaigznes
neredz vairs kura krīt,
kura paliek
bet viss jau viens
kāda
atšķirība
tās visas
kritīs
tik nezin jau kad
nogurušām
acīm skaitīt aitas
nogurušām
acīm skaitīt zvaigznes
zini? tas grēks.
vēl aizvien tepat
Bez autores ziņas kaut
publicēt kategoriski aizliegts!
Z®
2003 |
